Šādu viedokli biznesa informācijas portālam "Nozare.lv" pauž SIA "GSM Apsardze" vadītājs Latvijā Raivis Ozoliņš.

"Viegli ir piedāvāt skaitļus, bet joprojām lielākajai sabiedrības daļai pēc būtības nav izskaidrota plānotā nodokļa vajadzība un administrēšanas process. Viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas pašreiz rada lielāko sašutumu un nav sabiedrībai izskaidrots, ir tas, ka patiesībā pēc dienesta auto nodokļa ieviešanas neviena Latvijā strādājošā neto alga nesamazināsies," stāsta Ozoliņš.

Iecerētais nodoklis vērsts uz vienkāršu papildus līdzekļu iekasēšanu, lai "aizlāpītu caurumus", kas budžetā vēl jāaizpilda, un tas neatbilst sākotnējai idejai par nodokļa nepieciešamību - lai tos maksātu tie uzņēmumi, kas dārgos un ekskluzīvos transportlīdzekļus, kurus plāno izmantot privātajām vajadzībām, iegādājas uz juridiskas personas vārda, tādējādi apejot Latvijas nodokļu sistēmu, skaidro "GSM Apsardze" pārstāvis.

Viņš norāda, ka sabiedrībai joprojām nav izskaidrots, kādu iespaidu tas patiesībā atstās uz darbinieka ieņēmumiem. Darbinieka neto atalgojumā tas neko nemainīs - ja darbinieks pēc nodokļu nomaksas patlaban saņem, piemēram, 300 latus, tad pēc dienesta auto nodokļa ieviešanas darbinieks joprojām saņems 300 latus. Dienesta auto nodokļa projektā sākotnējie 150 lati ir iedomāta vērtība, kas kā papildu labums tiek pieskaitīta jau esošajam darbinieka bruto atalgojumam, un nodokļi tiek maksāti no šiem iedomātajiem papildu 150 latiem. Tas nozīmē, ka darbinieks faktiski no savas kabatas neko nemaksā un alga pēc nodokļu nomaksas nemainās.

Absurds būtu tas, ja šo nodokli kā fiksētu piemērotu visiem juridisko personu transportlīdzekļiem. Jābūt izstrādātai sistēmai, kas uzņēmumiem, kas savus transportlīdzekļus tiešām izmanto darba vajadzībām, ļautu nodokļos maksāt stipri mazāk.

"Šeit vēlos uzsvērt Igaunijas praksi, kuru Latvijas valdība ņēma par pamatu šobrīd sabiedrībā plaši diskutētā nodokļa ieviešanā," atgādina Ozoliņš.

Igaunijas prakse nosaka - ja uzņēmumam ir iespēja uzrādīt Valsts ieņēmuma dienestam auto dienasgrāmatu jeb ceļazīmi par veiktajiem braucieniem ar darba auto, tad iespējams nodokļa maksājumu samazināt.

Ja auto dienasgrāmata netiek uzturēta, tad uzņēmumam Igaunijā par katru darba auto jāmaksā nodoklis no 4000 Igaunijas kronām (180 latiem), kas noteikta kā augšējā robeža (līdzīgi kā noteiktie 150 lati Latvijā, no kuriem plānots nākotnē iekasēt nodokli).

Ja Igaunijas uzņēmuma darbinieks ārpus darba braucieniem veic, piemēram, 300 kilometrus mēnesī, tad nodokļus uzņēmums maksā no 1200 kronām (par pamatu ņemot četras kronas par kilometru). "Tas gan iespējams tikai gadījumā, ja uzņēmums attiecīgajai mašīnai uztur auto dienasgrāmatu un uzrāda, kuri no braucieniem ir darba braucieni un kuri privātie," akcentē Ozoliņš.

Būtiskākais ir tas, ka uzņēmumam, spējot uzrādīt Valsts ieņēmumu dienestam patieso transportlīdzekļa izmantošanu, nodokļa maksājumus iespējams samazināt vairākkārtīgi.

"Šāda nodokļa ieviešana disciplinē pašus uzņēmumus un ļauj valstij iekasēt papildu nodokļus, bet nepieciešams izstrādāt saprātīgu nodokļa administrēšanas sistēmu, kas ir pamatota, izejot no reālā darba auto izmantošanas ārpusdarba vajadzībām, nevis salikt visus uzņēmumus vienā katlā, kad jāmaksā nodoklis neatkarīgi no tā, vai mašīna tiek vai netiek izmantota privātajām vajadzībām," norāda "GSM Apsardze" pārstāvis.