Rīga, 24.nov., LETA. Tautas partija (TP),
ierosinot samazināt un fiksēt plānoto dienesta auto nodokli, nevis
vērtē nodokli pēc būtības, kas patlaban būtu pats svarīgākais, bet,
iespējams, cenšoties celt savu politisko reitingu, piedāvā sabiedrībai
patīkamākus skaitļus, aizmirstot par galveno.
Šādu viedokli biznesa informācijas portālam "Nozare.lv" pauž SIA "GSM Apsardze" vadītājs Latvijā Raivis Ozoliņš.
"Viegli
ir piedāvāt skaitļus, bet joprojām lielākajai sabiedrības daļai pēc
būtības nav izskaidrota plānotā nodokļa vajadzība un administrēšanas
process. Viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas pašreiz rada lielāko
sašutumu un nav sabiedrībai izskaidrots, ir tas, ka patiesībā pēc
dienesta auto nodokļa ieviešanas neviena Latvijā strādājošā neto alga
nesamazināsies," stāsta Ozoliņš.
Iecerētais nodoklis vērsts uz
vienkāršu papildus līdzekļu iekasēšanu, lai "aizlāpītu caurumus", kas
budžetā vēl jāaizpilda, un tas neatbilst sākotnējai idejai par nodokļa
nepieciešamību - lai tos maksātu tie uzņēmumi, kas dārgos un
ekskluzīvos transportlīdzekļus, kurus plāno izmantot privātajām
vajadzībām, iegādājas uz juridiskas personas vārda, tādējādi apejot
Latvijas nodokļu sistēmu, skaidro "GSM Apsardze" pārstāvis.
Viņš
norāda, ka sabiedrībai joprojām nav izskaidrots, kādu iespaidu tas
patiesībā atstās uz darbinieka ieņēmumiem. Darbinieka neto atalgojumā
tas neko nemainīs - ja darbinieks pēc nodokļu nomaksas patlaban saņem,
piemēram, 300 latus, tad pēc dienesta auto nodokļa ieviešanas
darbinieks joprojām saņems 300 latus. Dienesta auto nodokļa projektā
sākotnējie 150 lati ir iedomāta vērtība, kas kā papildu labums tiek
pieskaitīta jau esošajam darbinieka bruto atalgojumam, un nodokļi tiek
maksāti no šiem iedomātajiem papildu 150 latiem. Tas nozīmē, ka
darbinieks faktiski no savas kabatas neko nemaksā un alga pēc nodokļu
nomaksas nemainās.
Absurds būtu tas, ja šo nodokli kā fiksētu
piemērotu visiem juridisko personu transportlīdzekļiem. Jābūt
izstrādātai sistēmai, kas uzņēmumiem, kas savus transportlīdzekļus
tiešām izmanto darba vajadzībām, ļautu nodokļos maksāt stipri mazāk.
"Šeit
vēlos uzsvērt Igaunijas praksi, kuru Latvijas valdība ņēma par pamatu
šobrīd sabiedrībā plaši diskutētā nodokļa ieviešanā," atgādina Ozoliņš.
Igaunijas
prakse nosaka - ja uzņēmumam ir iespēja uzrādīt Valsts ieņēmuma
dienestam auto dienasgrāmatu jeb ceļazīmi par veiktajiem braucieniem ar
darba auto, tad iespējams nodokļa maksājumu samazināt.
Ja auto
dienasgrāmata netiek uzturēta, tad uzņēmumam Igaunijā par katru darba
auto jāmaksā nodoklis no 4000 Igaunijas kronām (180 latiem), kas
noteikta kā augšējā robeža (līdzīgi kā noteiktie 150 lati Latvijā, no
kuriem plānots nākotnē iekasēt nodokli).
Ja Igaunijas uzņēmuma
darbinieks ārpus darba braucieniem veic, piemēram, 300 kilometrus
mēnesī, tad nodokļus uzņēmums maksā no 1200 kronām (par pamatu ņemot
četras kronas par kilometru). "Tas gan iespējams tikai gadījumā, ja
uzņēmums attiecīgajai mašīnai uztur auto dienasgrāmatu un uzrāda, kuri
no braucieniem ir darba braucieni un kuri privātie," akcentē Ozoliņš.
Būtiskākais
ir tas, ka uzņēmumam, spējot uzrādīt Valsts ieņēmumu dienestam patieso
transportlīdzekļa izmantošanu, nodokļa maksājumus iespējams samazināt
vairākkārtīgi.
"Šāda nodokļa ieviešana disciplinē pašus uzņēmumus
un ļauj valstij iekasēt papildu nodokļus, bet nepieciešams izstrādāt
saprātīgu nodokļa administrēšanas sistēmu, kas ir pamatota, izejot no
reālā darba auto izmantošanas ārpusdarba vajadzībām, nevis salikt visus
uzņēmumus vienā katlā, kad jāmaksā nodoklis neatkarīgi no tā, vai
mašīna tiek vai netiek izmantota privātajām vajadzībām," norāda "GSM
Apsardze" pārstāvis.